Vēlmes

Šodiena ir vismaģiskākā diena gadā, kad varot ievēlēties jebkuru vēlēšanos un tā piepildīsies.
 
20. martā Saule ievirzījās Auna zvaigznājā. Tas bija uzskatāms par jauna astroloģiskā gada sākumu, spēcīgu starta punktu. Taču tāpat kā dienu līdzsvaro nakts, tāpat Sauli līdzsvaro Mēness. Tad lūk, šodien Mēness ieies savā sākuma fāzē, uzsāksies jauna mēness cikls, turklāt Auna zvaigznājā. Tādējādi Saules un Mēness enerģētika līdzsvarosies vienā zvaigznājā un, apvienojoties, dos milzīgu enerģētisko lādiņu. Šis ir unikāls brīdis, vienīgā diena gadā, kad ir vislabvēlīgākie apstākļi jebkā jauna sākšanai. Šajā brīdī enerģētiski var “piestartēt” jebkuru ideju un pretim saņemt milzīgu kosmosa atbalsu.
Pats būtiskākais mirklis būs 7. aprīlī plkst. 14:23. Tas nozīmē, ka astoņu stundu laikā pēc šī brīža jums ir jāapsēžas, jāpārdomā visas savas vēlmes un jāuzraksta tās uz lapiņas. Būtiski, lai vēlmes būtu konkrētas, precīzas un aptvertu tuvāko nākotni (ne ilgākam periodam, kā tuvākajam gadam). Sasniedzamo mērķu nedrīkst būt pārāk daudz. Vislabāk būtu izvēlēties skaitu 9.
Būtu lieliski, ja Jūs iedegtu sveci, atslēgtos no ārējās pasaules un pilnvērtīgi apsvērtu savas vēlmes. Ņemiet baltu lapu, sarkanu zīmuli vai pildspalvu, un realizējiet savas domas uz papīra, noteikti rakstiet tās tagadnes formā, tā it kā Jums jau tas viss ir. Ir jaatcerās, ka visam ir jābūt ar mēru, un nevajag uzstādīt sev mērķus, kuriem ir nepieciešami vairāki gadi, sāciet ar mazumu, vēlmēm, kuras jūs spējat realizēt, bet kurām Jums vajag to iekustināšanu. Jo jaatcerās, ka mēs saņemam tik daudz, cik mēs esam tajā brīdī nopelnījuši.
Cītīgi pārlasiet, vai tas ir tas, ko Jūs patiesi vēlaties, vai tas darbs, ko vēlaties atbilst Jums, vai vīrieti, ko vēlaties satikt ir tiešām Jums nepieciešams, vai bērniņš pie kura jau sen gribat tikt, Jūsu ķermenis ir viņam gatavs, izvērtējiet savas vēlmes, kas tad īsti ir tas, kas Jums nepieciešams. Izsakiet skaļi šīs vēlmes, aizsūtiet tās visumam, pilnvērtīgi un patiesi to izdarot, tas nozīmē, ka Jūs vairs ar šīm vēlmēm nedzīvojat un negaidat, kad esat to paveikuši, visums Jums sniegs atpakaļ to visu trīskārši un tajā brīdī, kad jūs to būsiet vismazāk gaidījuši. Atstājiet savu vēlmju lapu blakus šai svecei, ļaujiet, lai svece izdeg, tas norādīs uz to, ka tas viss ir aizgājis uz visumu.
Un pats svarīgākais, esiet patiesi pret sevi!Screen Shot 2016-04-07 at 5.02.35 PM.png
Advertisements

Garlaicība

“Man ir garlaicīgi!”, “Man nav ko darīt!”, “Ko lai izdomā!”, šos it kā izmisušos vārdus mēs dzirdam ik dienu, kur vien lūkojamies, tur tie tiek skandināti vai arī acīs nolasāmi. Cilvēki, šodien, 21. gadsimtā ir gatavi darīt visu, lai tikai tiem nebūtu garlaicīgi, tik ļoti mēs uz to lūkojamies, kā uz ienaidnieku, kurš mums ir jauzvar un jābēg no tā prom.

Mums šķiet, ka garlaicība mūs padara nelaimīgus, kādā noteiktā brīdī tā arī noteikti ir. Bet ir jautājums, kas mums rada šo garlaicību, kuru mēs bieži vien saucam arī par apnikumu. Vai sabiedrība, socīālā dzīve, kultūras produkti – TV reklāmas, Holivudas filmas utt. ir mūsu garlaicības cēloņi? Jo mums rodas vēlmes atrasties cittur, kur it kā ir labāk, kā arī bezmērķīgā skaudība mūs dzen garlaicībā, nenovērtjam  to, kas mums jau ir.

Kad esam iegrimuši šajā garlaicībā, mūsu attieksme nav no labākajām, esam neapmierināti, vīlušies apkārtējos cilvēkos, saskatam problēmu tikai citos.

Un ko mēs daram, kad mūsu attiecībās sākam just šo garlaicību? Rītos, pa dienu, vakaros mēs uzmetam skatienus savam mīļotajam cilvēkam, un sajūtas rodās, ka vairs nav nekā no tā, kas bija pirms tiem vairākiem gadiem, ka viss fantastiskais ir izdzisis. Un protams, mums kļūst garlaicīgi un nespējam vairs to izturēt.

Un liekas, ka labākā rīcība būtu iet katram savu ceļu, protams, ja tās ir dažu randiņu attiecības, to ir vienkārši pārtraukt, bet ko, tad lai dara, ja šī garlaicība ir ienākusi ilgstošās un nopietnās attiecībās? Biežākos gadījumos cilvēki sāk lūkoties apkārt, meklēt jaunus piedzīvojumus. Un, kad tu ielūkojies kādā cilvēkā, tev liekas, ka ir pazudusi pēkšņi šī garlaicība. Noteikti, ka no sākuma tas var šķist ļoti aizraujoši, jauni iespaidi, jaunas emocijas, jauni piepildījumi, lieliskākās zāles pret garlaicību, vai ne?

Bet ir ļoti svarīga lieta, kam būtu jāpievērš uzmanība, “realitāte”, ja tu tai pievērs pietiekošu uzmanbu, tad tā tevi notur uz zemes un tu savu dzīvi spēj izdzīvot veiksmīgi, protams ar kritumiem un kāpumiem, bet tu uz to skaties ar realistiskām acīm, tu sevī saglabā šo realitātes sajūtu. Mums ir jāmāk nenoliegt patiesība un pieņemt situāciju tāda kāda tā ir. 

Ja, tu sajūti attiecībās garlaicīgumu, apnikumu, apsēdities un abi izrunājiet šo situāciju. Strādājiet ar savām attiecībām, strādājiet galu galā paši ar sevīm. Galu galā, attiecību sākumu Jūs abi bijāt aizraujoši cilvēki, kas veidoja šīs skaistās attiecības. Jo visticamāk, ka nevis tava otra puse ir kļuvusi garlaicīga, bet gan paši vien esam kļuvuši garlaicīgi.

Bet tie citi, tie ir tikai citi cilvēki, kuri nemaz Jums neko nav nodarījuši. Šī garlaicība ir vienīgi vēlmju funkcija, un tā ir mūsu pašos. Neviens cits mūsu vēlmes nespēj nedz nolasīt, nedz izprast, tāpēc ātrākais un vieglākais ceļš ir izrunāties un pateikt, kas tev tajā brīdī nepatīk, garlaiko, vai kāds cits iemesls, bet šo garlaicību ir jāasociē tikai ar sevīm. Mūsdienu cilvēkam ir savā ziņā bail no garlaicības. Tāpēc, mēs bieži vien savu emocionālo uzbudinājumu remdinam jaunās vēlmēs un iespaidos. Un trakākais ir tas, ka mūsu vēlmes nekad nebūs apmierinātas, un, jo izmisīgāk mēs cenšamies izvairīties no garlaicības, jo vairāk mēs sev radam tukšu iekšējo pasauli, kas šķietami tikai izraisa vēl vairāk garlaicības.

 

Bieži vien, kad esam garlaikoti, mēs ēdam, lai arī neesam izsalkuši. Skatāmies sliktas filmas. Žēlojamies par lietām, kuras varētu darīt, bet nedaram. Un visas iespējamās vietas, kas mums ir blakus pilsētā, pagastā, Latvijā šķiet tik garlaicīgas, pat saulainā svētdiena mums bieži vien liek justies garlaikotai, pludmale mums šķiet garlaikota, skolas lekcijas, sabiedriskie transporti. Pat sarunas, mums sāk šķist garlaikotas, īpaši, ja mēs tajās runājam par rūtīniskajām ikdienas lietām.

Varbūt savā ziņā dzīve ir garlaicīga, bet tas nenozīmē, ka mums nevajadzētu izbaudīt savu dzīvi. Jo bieži mūsu dzīves lielākās baudas atklājas, tad, kad esam darījuši kaut ko patiesi garlaicīgu. No šīs garlaicības mums nav jābēg vai jābaidās, mums tā ir jāpieņem, mums ir jāmāk mīlēt savu garlaicību. Mums ir jāiemācās atklāt, ko šī garlaicība mums spēj iemācīt. Garlaicība mums sniedz iespēju ielūkoties sevī. Nepievērs nevienai balsij, kura tev teiktu, lai tu dzen prom to, vienkārši nedari neko. Ieklausies sevī un mēģini saprast, ko tā saka.

Es ceru, ka šis raksts nebija tev garlaicīgs, un garlaicība turpmāk būs tava padotā, kas tev palīdzēs, tad kad tu jutīsies garlaikots:)