Māmiņdiena

mama-i-cerka-1024x682Tā atmiņās iegrimstot, ik pa laikam pazib kādas bildes prātā, kā es bērnībā, agrāk, pirms gadiem desmit, domāju, mēģināju, centos iepriecināt savu mammu šajos svētkos. Man kā meitenei, kura vienmēr vēlējās but ātrāka, labāka, vienmēr bija vēlme paveikt vai izdarīt ko īpašu, par ko mamma priecātos. Šodien sēžu un domāju, kurš tad tas īsti brīdis bija, par kuru viņa dikti priecājās. Un ziniet? Es nevaru atcerēties, nevaru atcerēties nevienu māmiņdienu kurā būtu bijis paveikts vai pateikts, kas tāds, kas man liktos īpašāks par citām dienām. Nevainoju sevi par to, bet savā ziņā priecājos, ka arī citās dienās, vienkāršās, ne svētku dienās, es spēju mammu iepriecināt, pārsteigt ar vienkāršām, bet skaistām emocijām.

Vispār šie svētki pēc manām domām ir burvīgi, jo mūsdienu sabiedrība, kura bieži vien ir aizņemta, pārslogota darbā, savā ģimenē, pašiem neapzinoties ikdienas steigā aizmirst, nē, es pat neteiktu, ka aizmirst, es teiktu, ka neatrod tās 5-10 minūtes, kad būtu iespēja vismaz uzvanīt savai mammai, lai uzjautātu, kaut vai neatņemamo sarunas jautājumu: “Kā tev iet?” Un pabeidzot īso, ātro sarunu, pateikt paldies par visu, ko viņa mūsu labā ir darījusi, un šos brīnišķīgos trīs vārdus:”Es tevi mīlu”. Es zinu un esmu pilnībā pārliecināta, ka mātes sirdi šie vārdi sasildīs vēl vairāk.

Arī es, pēdējos sešus gadus esmu mamma, un sapratusi esmu to, ka man nevajag, lai man meita uzdāvina ko īpašu, lai sacer dzejoli, vai skaistu zīmējumu uzzīmē, jo viņas mazās, siltās plaukstas, kas apķer mani un viņas skatiens ir man kā dāvana, dāvana, kurai vērtību nav iespējams noteikt. Esmu pateicīga par to, ka man šī dāvana ir dota, kuru es mīlu, neatkarīgi no pastrādātajām blēņām vai nepadarītiem darbiņiem, viņa ir īpaša, jo viņa ir mana. Un zinu, ka katrai no mums, šīs dāvanas, viena, divas, trīs un vairāk ir brīnišķīgas, īpašas, kuras mums nozīmē vairāk nekā tikai visu.

Mana sirds sāpe, dziļā rēta, ko es vairāk jūtu šādās dienās, ģimenes svētkos, ir tā, ka man šī iespēja būt kā meitai savai mammai ir atņemta pēdējos desmit gadus(rudenī paliks desmit gadi, kā es atvadījos no savas mammas). Es ļoti labi apzinos, ka joprojām es esmu meita savai mammai, bet man vairs nav dota iespēja pateikt šos skaistos vārdus, kas sasildītu viņas sirdi, vai paveikt kādas lielas lietas, par kurām viņa priecātos. Kaut gan es zinu, ka viņa priecājas, un zinu, ka citā dzīvē mēs atkal būsim kopā. Jā, laiks dziedē, tikai šī sadzijusī rēta ir tik dziļa un bieži vien strutaina, iekšēji šīs sāpes ir tik lielas, bet šis lielais laiks ir iemācījis man šīs sāpes apslāpēt, ka es ik pa laikam atļaujos izraudāties brīžos, ka citam nāktu smiekli, bet saprotu, ka tā sāpju piepildītā burka plīst un es vairs nespēju atrast tur nevienu brīvu vietu, kur es tās sāpes spētu iespundēt. Un es ļaujos, ļaujos emocijām, par kurām nespēju valdīt, vai tās būs asaras, vai tie būs smiekli, mani tas neuztrauc, jo apzinos, ka katrai dvēselei savs ceļš ejams. Savs izziņas ceļš. Un ne mums spriest, kas ir pareizi vai nepareizi.

Bet, šī sāpe man dzīvē ir ļoti daudz ko iemācījusi, un viena no šīm mācībām ir mīlēt cilvēkus, kas atrodas man blakus, novērtēt viņus un cienīt viņus, neatkarīgi no tā, kādi viņi ir, kā viņi dzīvo vai nedzīvo, tā ir viņu dzīve, un es viņus mīlu, par to, kā viņi man liek justies, kad es atrodos viņiem blakus.

Un svarīgākais, ka šī burvīgā diena, kurā mēs varam sveikt, godāt savas mātes nav vienīgā diena gadā, kad mums tas būtu jādara, tas ir jādara patstāvīgi un no sirds, patiesi, lai tas sagādātu prieku Jums, jo tiklīdz tas sagādās prieku Jums, tad arī mammas būs laimīgas, jo viņām pilna laime ir tad, kad viņu bērni ir laimīgi.

Mīliet savas mammas, kamēr Jums šī iespēja ir dota, uzzvaniet viņām jebkurā dienas laikā, un vienkārši pasakot, cik ļoti Jums viņu pietrūkst, tas nekas, ka vakardien Jūs jau tikāties, jo atceraties, ka mēs viņu sirdīs esam uz mūžu.

P.S. Paldies mammu par visu, ko tu man šajā dzīvē esi man devusi.

P.S.S. Paldies, augstākajiem spēkiem, kas man dzīvē ir devuši otru mammu(vīra māti), kura man nekad neliek justies vientuļi. Paldies, tev par lielisko dēlu, ko esi izaudzinājusi un uzticējusi man. Es tevi mīlu!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s