Iemīlēšanās vs Mīlestība

aaf72744110baf7fa3bcfe789dffb853

Mums katram dzīvē pienāk brīdis, kad mēs sākam just emocijas pret otru, pretējo dzimumu, vairs nav mīlestība tikai mātei, savai ģimenei vai Dievam. Bieži vien mums šī aizraušanās pret pretējo dzimumu liek saprast to, kā ko dziļu, patiesu un īstu, simpātijas sniedz savus signālus, neaizdomājoties, ka no simpātijas līdz empātijai ir tāls ceļš ejams. Šīs sirdī kņudošās sajūtas, liek mums skatīties uz mūsu izvēlēto otro pusi kā uz ko tādu, uz kuru mēs varam paļauties, pavadīt kopā laiku, pastaigāties vasaras siltajos vakaros. Mums tas viss liekas kā kaut kas maģisks, īpašs, nepieredzēts. Bet ir jābūt spēcīgiem, un jaapzinās, ka apgalvojums ”Man patīk būt kopā ar Tevi” vēl nenozīmē, ka “Es Tevi mīlu”.

Daudzi uzskata, ka viņi zina par mīlestību visu, cik daudzi spēj pateikt, es tevi mīlēju, kā vispār cilvēks var pateikt “mīlēju”, ja tu mīli, tad mīli, šodien mīlu, rītdien jau mīlēju, nē, tā tas nenotiek, jo tādejādi mēs parādam tikai to, ka esam bijuši fanātiski egoisti. Bet īstenībā mēs, dvēseles, meklējam pilnību viena un tā paša iemesla dēļ, vērst mīlestību pret otru cilvēku, mūsos vienmēr ir vajadzības sajūta, daudzi šīs sajūtas ignorē, neatzīst, vai neapzinās, bet mums ir nepieciešamība kādu mīlēt.

Un līdz kam lielākā daļa neaizdomājas, ka līdz patiesai mīlestībai ir jāaug patstāvīgi. Tā ir māksla, kas neattīstās bez mūsu līdzdalības, jo tā prasa pamatīgas pūles un centienus, mīlestība prasa smagu darbu un nepārtrauktu uzturēšanu. Empātija ir spēja iejusties otra cilvēka pārdzīvojumos un emocijās. Tas trauslums, kas jaatiecina uz sevīm, ir jāspēj attiecināt arī uz otru, iejusties citu cilvēku problēmās. Visveselīgākā mīlestība ir tā, kurā jūs jau jūtaties labi un tādejādi mīlestības nodošana citam ir pilnīgi nesavtīga.

Un kā tad lai mēs atšķiram šīs it kā divas savstarpēji saistītās lietas, bet tomēr katru no tām atšķirīgu, mīlestību ar iemīlēšanos. Zinu, ka daudzi apgalvos, bet tas jau ir tas pats, kad iemīlēšanās pāraug mīlestībā. Bet gribu vērst jums zināmu, ka iemīlēšanos no mīlestības ļoti strikti nošķir laiks. Iemīlēšanās ir stipra, bet pārejoša. Mīlestības visspēcīgākā īpašība ir tās stabilitāte, bet iemīlēšanās, savukārt ir raksturīgs savtīgums. Mīlestībā cilvēki ciena viens otra sapņus un mērķus, toties iemīlēšanās vairāk koncentrējas uz sevīm, kad cilvēks apzināti zin, ka viņam ir vienkārši labi būt kopā ar to cilvēku, viņš vēlas, lai viņam atvēl šo laiku, vēlas būt vienmēr pirmajā vietā. Un turpretīm mīlestība saka, vēlas būt ne tikai ar tevīm, bet būt tev, tevis dēļ, jo visam pārējam ir mazsvarīga nozīme, galvenais ir būt šeit un tagad, un sajust viens otru.
Iemīlēšanās var būt akla, tā nedomā par spontānas rīcības sekām. Mīlestība rūpējas, lai otru neievainotu, nenodarītu tam ko sliktu. Iemīlēšanās gadījumā ir svarīga tikai sava labsajūta. Toties mīlestība jau savā izpausmē parāda savus darbus un nodomus par nākotni, tā ir stiprāka nekā iemīlēšanās, jo ir attiecināma uz visas dzīves nostāju, bet iemīlēšanās – tikai pārejošas emocijas, kuru objekts var mainīties.

Daudzi neaizdomājas, par mīlestības un kaisles atšķirīgo nozīmi. Mūsdienās sniegtā informācija izsauc nepareizus iespaidus, kuru rezultātā cilvēki apjūk un sāk jaukt mīlestību ar iekāri un pat uzskata tās vienlīdzīgas, kas sabojā mīlestības nozīmi, un mēs padaram cilvēkus par lietām, un tādejādi izjaucot patiesas attiecības. Mūsdienās cilvēks savu iekāri iztēlo tikai kā vēlmi “dabūt” otru cilvēku sev. Mīlestībā atveras jūtas, kas izpaužas konkrētā darbībā, vērstā uz otra cilvēka labsajūtu. Iekāre pazemo mūsu cieņu, tāpēc cilvēks pie vesela saprāta negrib nostādīt savas attiecības ar citiem šādā līmenī. Protams, pāra attiecībās mīlestībā erotikai ir svarīga vieta, jo tā atklāj intīmās tuvības vēlmi. Mīlestībā otrs cilvēks ir īpaša persona, kuras ķermenis, dvēsele un gars ļauj veidot labas un stabilas attiecības. Toties iekāre, savukārt, nerēķinās ar visu cilvēku – tikai ar tā skaistumu, kas tiek uztverts kā apmierinājumu sniedzoša prece. Vīrieša un sievietes vienotība nav pilnīga un īsta bez mīlestības. Mīlestību no iekāres atšķir noturīguma un uzticības īpašība. Iekāre ar apmierinājuma mirkli uz kādu laiku pazūd. Mīlestībai ir patiesas īpašības, jo tā ir nemainīga un uzticīga.
Lielākā daļa no mums ir piedzīvojuši, cik patīkami būt mīlētam un mīlēt. Mīlestība ir kas vairāk par baudu un nav vērsta uz sava labuma meklēšanu.
Tieši mīlestība spēj mūs darīt spēcīgākus un sniegt mums daudzas īpašības, kas mums būs nepieciešamas attiecībās. Tai ir vajadzīga pamatīga piepūle, smags darbs un pašaizliedzība. Īstenībā mēs, cilvēki pateicoties mīlestībai, esam spējīgi būt kopā ar otru cilvēku visos dzīves mirkļos, lai kādi tie būtu, gan labi, gan ne tik labi, jo mēs spējam dāvāt savu klātbūtni, kura nepieviļ otru cilvēku.
Diemžel jaatzīst, ka laulības, kuras noslēgtas iekāres vai baudas dēļ, neizturēs savu laika pārbaudi. Es saprotu, ka ir liela māksla to teikt, bet praktiski kā atšķirt īstu mīlestību no tās aizvietotājiem un rūpēties par savu spēju mīlēt, lai došanas pārsvars pār ņemšanu nepārtraukti augtu, lai tiekšanās pēc sava labuma pārveidotos par vēlmēm pēc otra cilvēka labuma. Mums ir jāsaprot, ka mīlestība ir ne tikai jūtas, bet arī nostāja, kam bez emocionālās iesaistīšanās raksturīgs arī apzinātas izvēles. Un apzināta izvēle, nekad neliks vilties, jo šī izvēle vienmēr būs īstā, lai kas arī notiktu, viņa nevar mainīties. Jo ja Jūsu izvēle mainās, tad tā nekad nav bijusi īsta un patiesa.
Cilvēkam ir jāciena sevi, un viņa nostājai ir jābūt labvēlīgai atrasties mīlestībā, nevis iemīlēšanās, iekāres vai baudas pusē. Visīpašākā mīlestība, ir divu cilvēku mīlestība, kas vieno laulātos uz mūžu. Pateicoties tai, rodas ģimenes, kurās dzimst jauni cilvēki.
Katram bez izņēmuma – gan Tev, gan man, ir jāizplata mīlestība, bez kuras nav ne labuma, ne skaistuma, ne dzīvības. Katram par to ir jārūpējas, jāpalīdz otram atpazīt savas emocijas.
Nevajag steigties ar lēmumu ietvert kādu savā mīlestībā, jo tā nav mirkļa, bet visas dzīves izvēle.
Ir jaatzīst, ka daudzi cilvēki vēl joprojām un tā būs ilgi, kad jauc mīlestību ar kaut ko pavisam citu. Noteikti ne reizi vien esat dzirdējuši: “Mīlestība no pirmā acu uzmetiena”. Tie ir tik romantiski, jūtu pilni vārdi, un tomēr tie neatspoguļo visu patiesību par mīlestību. Aizraušanās, apmātība, iemīlēšanās vēl nav mīlestība. Tās var kalpot par mīlestības veidošanās sākumu, bet tikpat labi tās var būt arī pārejošas jūtas, kurām nav perspektīvas.

Mīlestība, tas nav darījums, jo mīlestība izpaužas attieksmē. Par mīlestību tiek runāts uz katra stūra, katrās mājās, katrā vietā, un tomēr daudziem ir jāsaprot, ka, lai runātu par mīlestību, nepietiek tikai ar kaut ko līdzīgu jūtām, vai to aizkustinājumu, jo tas ir apzināts lēmums, pēc kura seko konkrēti darbi otra cilvēka labā.
Ir neiespējami, ka tas viss notiktu vienā acumirklī. Mīlestība nav viens mirklis, bet gan process, kuram jāseko līdzi. Toties iemīlēšanās laikā bieži vien sajaucam un mums šķiet, ka viss tiek kontrolēts, bet tā nav, jo mīlestībā nav nekādu likumsakarību, mums katram ir brīva griba un apzinātas vēlmes. Tas, ja Tev kāds iepatīkas pirmajā mirklī, vēl neliecina par mīlestību.
Tādus brīžus mēs varam piedzīvot daudzkārt, bet patiesai mīlestībai jābūt vienai, ar skaidru lēmumu un pārliecību, ka tai var allaž uzticēties.

Protams, ka uzreiz atškirt mīlestību no iemīlēšanas ir grūti, to patīkamo aizraušanos mēs bieži vien vēlamies nodēvēt par aizraušanos. Tās spēcīgās emocijas veicina mūs uz emociju pārpilnību. Un bieži vien šīs iemīlēšanās emocijas ir mainīgas, mums ir jaatcerās, ka tikai no brīvas gribas radusies tieksme var būt nemainīga. Mīlestība nes sevī ļoti daudz ko, tā ir tik liela emocionāla iesaistišanās, kurā ir daudzkārtēji kritieni, kā arī brīvprātīga rūpju uzņemšanās pār savu laulību, ģimenes dzīvi. Mēs, nedrīkstam iemīlēties apziņā, ka mēs mīlam, jo tad mēs visdrīzāk mīlam sevi, bet ne otru cilvēku. Izvēloties savu izvēli, tas nav tikai mirkļa vājums vai kāds piedzīvojums, bet lēmums uz visu mūžu.

Tas, ko es jau sākumā pieminēju, mīlestība nepāriet. Tā nespēj vienā mirklī izdzist, tā pat kā tā nespēj vienā mirklī parādīties. Ir nepieciešama liela pacietība un spēks, lai šis mīlestības pavards vienmēr degtu, jo laika gaitā to piedzīvo visi, mīlestiba mainās, bet nepāriet. Rūpējoties par savu mīlestību, vispusīgāk iepazīstot sevi, izpētot un uzzinot, kas arī otram vairāk patīk, mēs nepārtraukti bagātinam viens otru.
Tas, protams, nenozīmē, ka laulībā, kas ir balstīta uz patiesu mīlestību, nav konfliktu, nesaprašanās vai problēmu. Taču tādā gadījumā vajadzētu tās atrisināt, nevis “pārtraukt”. Jo māksla jau nav izšķirties, bet māksla ir turpināt būt kopā un kurināt to pavardu pa abiem.
Lai kādam dāvātu savu mīlestību, tā jāpiedzīvo pašam. Šī pieredze, piepildot mūsu sirdis, dara tās mīlošas. Ja mēs paši esam piedzīvojuši kāda rūpes, uzmanību un sirsnību, mums ir vieglāk mīlēt un izrādīt personīgas rūpes par otru cilvēku.
Starp diviem cilvēkiem, kas jau kādu laiku ir kopā veidojas šī nobriedusī mīlestība , kas sevī izpauž ne tikai vēlmi būt kopā ar mīlēto personu, ne tikai uzticībā un sapratnē, risinot kādas problēmas, bet arī konkrētā rīcībā otra cilvēka labā.

Lai gan ceļi ir dažādi un izvēle plaša, tos tomēr vieno viena ideja. Tā ir mīlestība, kas mūs pārbauda.  Jo mūsu uzdevums ir mācīties un sevi pilnveidot. Tas, kā mēs šodien pildam savus uzdevumus, ir “ieraugs”  mīlestība un labsirdība ir ēdiens, kas cilvēkam nepieciešams katru dienu. Daudz cilvēku tomēr šo ēdienu nesaņem, un daudz ir arī tādu, kas to var baudīt tikai lielos svētkos.

Nobriedusi kopdzīve ir mīlestības, nevis egoisma zīme. Tā ir abpusēja gatavība upurēties un pilnveidoties mīlestībā visas dzīves laikā, tāpēc nevajadzētu pakļauties īslaicīgiem impulsiem. Spēja atteikties no mirkļa iegribām ir cilvēka brieduma pazīme, kas prasa no sevīm ļoti daudz darba.
Šinī gadījumā kopdzīve it kā pilda divas funkcijas – izrāda mīlestību un to arī stiprina. Laulāto mīlestība veido siržu, miesas un dvēseļu vienotību. Ir skaidri saprotams, ka
katra cilvēka lielākā vēlme ir mīlēt un būt mīlētam. Tas ir arī katra cilvēka dzīves svarīgākais aicinājums. Nekas, patiešām nekas, izņemot mīlestību, nav dzīvības vērts. To vajag pareizi izprast un mums atliek vien nemitīgi attīrīt to no visa nevajadzīgā. Un patiesi mīloša sirds tomēr drīzāk ļausies savainoties nekā savainos citus. Mīlestība atšķirībā no iemīlēšanās nav pārejošas jūtas. Tai ir liels spēks, izturība un neatkārtojamība. Patiesa mīlestība “visu izturēs un pārdzīvos”. Mīlestība nepārtraukti visus savus spēkus velta tam, lai darītu laimīgus citus, tā spēj smaidīt sāpēs, jo labi zina, ka “augt un ziedēt bez sāpēm” nav iespējams. Tad, kad tu patiesi mīli, tu vēlies dot ko labu un pretī negaidi ko īpašu.
Jā, mums ir arī iekāre, bet mīlestība ir vairāk nekā iekāre.  Ir jāsaprot, ka mīlestība nekoncentrējas uz ņemšanu, bet mums ir liela vēlme dot, negaidot pretīm neko. Visiem ir nepieciešama mīlestība, pat ja nav laika to apzināties.
Katram no mums ir šajā zinā jāizaug, jo bieži ir jāizvēlas grūts labums un mīlestība, kas maksā daudz spēka. Bet nepastāv tādas iespējas augt mīlestībā, nepieliekot nekādas pūles. To varētu pielīdzināt kā sevis aizliegšanai. Jo īstenībā patiesa mīlestība aizdzen visas bailes un nedara otram pāri. Tā mums sniedz pretīm ļoti daudz ko, tā mūs aizsargā un ārstē. Tā spēj mūsos iesēt mieru un labumu. Tā ir  tik tīra, klusa, uzticīga, pazemīga un tikai ikvienam mīlestības pilna dzīve ir cilvēka cienīga.

 

Advertisements

2 thoughts on “Iemīlēšanās vs Mīlestība

  1. Mūsdienu avīzes un interneta portāli izkropļo sievietes uztveri par ģimeni.
    Pārsvarā raksta par to kas viņām itkā pienākas tikai par to ka ir piedzimusi kā sieviete. Aizmirstot piebilst galeno- lai kaut ko saņemtu ir arī jāatdod . Un tā ir lielākā problēma.
    Jo viņi zin vājās vietas uz kurām uzspiest.

    Liked by 1 person

    1. Jā, mūsdienu sociālā dzīve, ir pamatīgi sašūpojusi lielo kuģi, un daudzi uz tā izvēlas nepalikt. Esam palikuši neizmērāmi egoistiski, kas nav slikti, bet apzinoties to, nevēlamies dot, tikai ņemt un ņemt, izvirzot savas prasības un vēlmes, aizmirstot par lidzcilvēkiem, kuri mums agrāk ir ļoti daudz nozīmējuši…

      Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s