Kad vasaras dzestrums, liek pamosties…

 

Kārtējais darba dienas rīts, klasiski pieņemtais ikdienas rituāls – rīta kafija. Un, kad sajūtu jau kafijas smaržu, apzināti sāku pētīt, kas notiek laukā pa logu, kāds nesteidzīgi soļo uz auto, kāds steigšus skrien uz darbu, lai precīzā laikā atrastos jau savā darba vietā. Nevienā nav redzams tas, vai viņi sajūt šīs pēdējās vasaras dienas, rudens tuvošanos, vai jūt to dzestrumu, ko es redzu un jūtu, pat neizejot uz terases. Cits neko nesaredz tajā, cits noskurbinās, cits dusmojās. Es aizdomājos, jo šie rīti ļauj man pamosties, ļauj būt možākai, un ļauj būt domās ar sevīm, lai saprastu, ko sajūtas saka manai sirdij, vai tas ir mirkļa uzplaiksnījums, vai tās ir emociju piepildītas domas. Daudz ko, es spēju dēļ šī dzestruma izprast, daudz kur man nāk apskaidrība, kas ir tas, ko vēlas mana sirds. Un sirds vēlas vienlaikus gan daudz, gan pavisam maz, mazu, sīkumainu lietiņu. Vismazākā lietiņa, ko vēlos, atgādina man par cilvēcīgumu cilvēkos, cik daudzos tas ir izzudis, lielās lietas man atgādina, ka vēlmēm var arī nebūt robežu, ka spējam iekrist galejībās, no kurām nespējam izlīst laukā. Es katrā lietā, gan mazā, gan lielā saskatu, labo un slikto. Bet skaidri apjaušu, ka tas, kas man ir labs, otram būs slikts, un kas slikts, otram labs. Dzīvē ir tik daudz šo dvēseļu, ar tik daudzām atšķirībām, un lielākoties es no tām mācos, mācos visu, katrs satiktais, man ir bijis skolotājs, ir brīži, kad es to saprotu tikai pēc tam, ir brīži, kad es to saprotu uzreiz. Un tas viss, man ir iemācījis but pateicīgai. Un dzestrums man liek atgādināt, ka jauki vārdi nemaksā neko, un ir laiks tos pielietot. Zinu, ka daudzi domā, vēl ir daudz laika, bet izej rītdien laukā tā paagrāk, kad daba vēl ir pusmiegā, kad dzīvās radības vēl pošas darbiem, apstājies, nesteidzoties ļauj lai caur tevīm izplūst šis dzestrais gaiss, sajūti, kā tas pieskaras tavai ādai, kā tas noglāsta tavus matus, kā tas kņudina vaigus, tajā bridī, kad ļausi tam iziet, īstenībā sapratīsi, ka tā laika nemaz tik daudz nav. Tāpēc izmanto to, ko šobrīd tas tev dod, ja uzskati, ka tā ir jādara, tad dari, ja tas tev liek baidīties, tad zini, tu pavisam noteikti esi uz pareizā cela. Esam pieraduši, katru nedēļu gaidīt 5dienu, katru gadu vasaru un visu dzīvi laimi. Laime ir mūsos jau no pirmsākumiem. Un rīta dzestrumā, apstājoties, kad beidzot saņemsies un dziļi ieelposi, uzdod sev jautājumu: ” Vai tu atceries, kas tu biji, pirms pasaule pateica tev, par ko tev jākļūst?” . Ļauj, lai plūst, ļauj, lai atsvaidzina, ļauj, lai dod otru elpu, jo, mēs esam tā vērti!

 

20776513_1986780664717892_4387737917832042175_o

Ar cieņu un vasaras dzestrumu sejā, Sanita!

Photo: Viesturs Jūgs

Advertisements