Cik strauji mūs daba palutināja ar siltajām gaisa dvašām, saules stariem, kas no rītiem lauzās pa loga spraugām, zaļajām ārēm, kuras jau varējām sajust, pa gabalu vien atrodoties. Lai arī šobrīd daba nedaudz paņēmusi atelpu, un izdomāja mazliet piebremzēt mūs ar lutināšanu un tomēr ir tik brīnišķīgs laiks, kurā ir sajūta, ka no jauna ar pilnu krūti varam ieelpot dabas mošanās spēku un izjust tās varenību.
Lielā ticībā Jums, es ceru, ka Jūs esat spējuši pēc šīs visas pasaules saspīlētās situācijas saglabāt veselo saprātu, pārstājuši baidīties, šaubīties par saviem spēkiem, mājās esat vairojuši vēl lielāku mīlestības spēku, bērnu mājmācības likušas pasmieties un atsvaidzināt savas zināšanas. Jūs noteikti domājat, protams, ka tas mani neskar, bet likšu vilties, tas mani pavisam noteikti skar, jo no 1.jūlija manas darba gaitas tiek pārtrauktas, bet esmu to tik viegli pieņēmusi, jo ticu, ka Dievs, Buda, Visums(vai kādi citi augstākie spēki, varbūt pat mana ticība) visu sakārtos, viss saliksies tā, kā tam ir jānotiek agrāk vai vēlāk, un savu radošumu es noteikti nepazaudēšu, dvēseles piepildījumu atradīšu arī cittur.
Šis ir laiks, kad mēs varam sagatavoties un saredzēt patiesību, kura mēdz būt neērta, gan mums pašiem, gan arī citiem. Mums ir jābūt gana drosmīgiem, lai atzītu un skaļi pateiktu savas patiesās vēlmes. Protams, mūsu prāts ir iekārtots tā, ka tas darīs visu, lai ieņemtu kaut kāda veida pārliecību, kas pat nav mūsu aicinājums. Mēs mēdzam skriet uz visām pusēm, nepamanot visu to, ko dzīve mums sniedz, mēs gaidam tikai lielas lietas, notikumus, pavērsienus, bet nevēlamies saredzēt, tos mazos sīkumus, kas liek saskatīt visas ceļa puses līdz tam lielajam, sen gaidītajam notikumam. Es cittreiz pati sevi pieķeru pie domas, ka mūždien skrienu, ātri atbildu, ātri uzvanu, ātri runāju, ātri daru, lai tikai pēc iespējas ātrāk nokļūtu līdz galapunktam.
Šonedēļ, man bija liels piemērs savai rutīniskajai skriešanai. Biju Ziemassvētkos dāvanā saņēmusi dāvanu karti uz TAKA SPA, labi, ka laicīgi atcerējos par to, nolēmu, pienācis laiks tieši izmantot to, un palutināt sevi pēc ziemas guļas. Izvēlējos procedūru pusotras stundas garumā, ierados uz Taka SPA, viss un visas, tur tik mierīgas, mani sagaidīja tik mierpilnā gaisotnē, bet es tieši tajā dienā biju jau tā noskrējusies, ka ierados, un domāju, lai tikai ātrāk sāktu un miers. Un tad vienā brīdī, kad jau apgūlos uz kušetes, apjautu, ka es nemāku izbaudīt mirkļus, ka nemāku vēl apstāties, nemāku piebremzēt savus tempus, kas mani bieži vien iztukšo un tad ir ilgu laiku jūtams nogurums, kuru nespēju atgūt ātrā veidā, kamēr mani kāds neapstādina un nepasaka: “STOP”, ir laiks piebremzēt. Tā, es izejot pēc šīs procedūras, apjautu, ka mana jaunā apņemšanās būs mācīties apstāties, piebremzēt, neskriet, mīlēt sevi lēnām un bez steigas.
Un kā ir ar tevi? Vai tu pa dzīvi pastaigājies vai arī esi nemitīgā skrējienā? Mīļās, ar to es gribu teikt, ka ir laiks doties pastaigā, kur ir bauda, prieks, miers, kurā ir iespēja sajust tik klusas savas iekšējās vibrācijas, kas ļauj no jauna baudīt savu dzīves ceļojumu, nesteidzīgu un mierpilnu.
Lai gaiša un emocijām piepildīta šī pastaiga!
Jūsu, Sanita
sievietesspeks 