Nebeidzamais jautājums, vai es esmu pietiekami laba citiem?! Labāk uzdod sev: “Vai citi ir pietiekami labi man?!”
Daži cilvēki tā arī nekad nesaredzēs tavu patieso būtību un vērtību. Pieņem to. Un tam nav nekāda sakara ar tevi. Tas ir viņu zaudējums.
Nekad neļauj kādam salauzt savu spēcīgo garu, neļauj kādam pateikt, ka tu neesi nekā vērts. Tu esi visa vērts un pat vairāk! Tu esi pelnījis tikai pašu labāko. Nekad neļauj kādam teikt pretējo.
Es ceru, ka tu neļauj kādam par zemu tevi novērtēt un aizliegt īstenot tavus sapņus. Sapņo un tici tajā, ko tu patiesi vēlies, kas patiesi silda tavu dvēseli. Tu vari darīt visu, ko vien vēlies un tu leposies ar sevi. Un tu būsi pārsteigta, cik mērķtiecīga tu spēj būt.
Nedod nevienam iespēju likt justies tev nevērtīgai. Tu esi stiprāka nekā tu domā. ♥️
Turpini mirdzēt ✨Pasaulei ir nepieciešamas šīs dzirksteles 🌠
Mīlošs cilvēks nevar būt kā skatītājs. Ir daudzas dziļas domas par mīlestību, daudz norādījumu tiem, kam jāiemācās mīlēt, bet šo tikai retais piemin. Un pēc manām domām šī ir galvenā mīlestības izpausme. Vistuvākais nevar būt skatītājs. “Visur skan lozungi, ļaujiet cilvēkam pašam atrisināt savas problēmas, izkļūt no nepatikšanām, gūt panākumus, tikt galā ar ieradumiem, atgūties, uzlabot savu emocionālo stāvokli, izlabot uzvedību, atrisināt dzīves uzdevumus, iegut dzīves pieredzi un tā varētu turpināt.” Tas arī ir pareizi. Tikai jūs, skatītāji, kāpēc lai būtu nepieciešami vēlāk? Kad cilvēks pats visu sasniedz un ar visu tiek galā. Tas, kurš sēž ložās čaukstinot popkornu, ar interesi vērojot mūsu cēlumus un kritumus, patiesībā mūs nemīl. Ikviens, kurš uzlūko mūsu personīgos pārdzīvojumus vai nelaimes skatās no skatītāju rindām, patiesībā mūs nemaz nemīl un neciena. Pat ja noraustīsies sevišķi grutsirdīgākās epizodēs. Vai pat novērsīsies – pavisam šķebinošās reizēs. Ikviens, kurš skatās uz to, kā mēs arēnā cīnāmies duelī ar ienaidnieku, diez vai mūs mīl no visas sirds. Tāpēc arī skatītāji mums nav interesanti. Un nevajadzētu brīnīties, ka pēc drāmas vai dueļa mēs ejam katrs savu ceļu. Paldies par aplausiem, par jūsu uzmanību, par klātbūtni. Bet tālāk mēs varam tikt galā paši. Mēs iemācījāmies tikt galā. Nāciet uz izrādi – tā mēs viņiem pateiksim. Tikai neaizmirstiet samaksāt par biļetēm. Skatītājiem jāpērk biļetes. Bet mīlošie – viņi vienmēr ir ar mums. Drāmā, komēdijā, trillerī vai traģēdijā – viņi spēlē kopā ar mums un par mums. Jo mīļotie nekad nav skatītāju rindās. Nekad!
📝 Neviens nepiedzimst ar zemu pašnovērtējumu. Pavērojat, kā uzvedās bērni, skraida, dejo, runā to, ko vēlas, apķer tos, kurus grib un kad grib. Saka “negribu”, tad, kad arī patiesi negrib. Kamēr, mēs viņus nesākam iegrožot, sakot, ka tas viss ir NEPAREIZI. Uzspiežam, ka ir jādalās ar mantām, ēdienu, pat tad, kad viņi to nemaz nevēlas. Ka skaļi smieties ir nepieklājīgi, kur nu vēl dziedāt vai dejot uz ielas, galu galā, ko padomās apkārtējie. 🤷🏽♀️ Vai esat redzējuši, kā cilvēki uzvedās svinībās🎉? Kamēr tie nebūs iedzēruši, neviens nesāks dejot💃🏻, dziedāt🎤 vai jautroties… Alkoholam🍾 ir spēja ietekmēt to smadzeņu daļu, kas atbild par sociālajiem aizspriedumiem. Kopumā, tas nozīmē, ka visi varētu dziedāt, dejot, un vispār būt dzīvespriecīgiem, bet nostrādā “kauns”. 🤦🏽♀️ Jautājums, kapēc❓Tas tak nekādā veidā nenodara kādam ļaunu, vēl jo vairāk tas nav kāda aizvainošana. Un tā paiet tā dzīve, lūkojoties pār plecu, ko padomās kaimiņi, kolēģi, draugi, radi, apkārtējie. Vai tiešām mēs esam dzimuši, lai šādi nodzīvotu?! Vai tomēr vēlamies atgriezties tajā bērnišķīgajā dzīves uztverē, kad varējām darīt visu. ♥️ Tā ir brīvības un viegluma izpausme, vai tiešām tā nav tā vērta, lai nedaudz pieliktu pūles, strādātu ar sevīm. Mēs spējam paveikt apbrīnojamas lietas, kāpēc, lai mēs nepadarītu savu dzīvi apbrīnojamu, ielaist dzīvē to vieglumu, nomest liekos vezumus, ko esam sev uzlikuši par nepanesamu slogu. Arī es mācos un strādāju pie sevīm, izvēlos investēt savā mentālajā izaugsmē, jo pierādīt kādam savu nozīmīgumu vairs sen nav mana prioritāte. Es izvēlos smieties, priecāties, pateikt “Nē”, vēl ir apjomīgs darbs priekšā, bet pirmie ražas 🌱 augļi jau jūtami, un tie ir ļoti saldi. 🌅Lai izdodās, ikvienam šajā laikā, saglabāt savu sirds siltumu🤍.
doma #atzina #aizspriedumi #sirds #dalos #berni #riga #latvia
Arvien vairāk pēdējā laikā izjūtu, ka dalīties paliek grūtāk, jo cilvēka dabā ir iedalīt cilvēkus kaut kādās “svara” kategorijās. Sociālajās aktivitātēs es domāju, lai arī dzīvē ir jūtams tas pats. Šobrīd, es izjūtu cilvēku kardinājumus sekot kādam, pakļauties tendencēm, būt līdzvertīgam, varenākam, perfektākam, cilvēki ir tā pieķērušies matērijai, uzskatot to par vienīgo, kas viņiem ir. Bet tās ir zemākās tieksmes, alkas pēc komforta zonas, spēja iekļauties un kalpot šādai sistēmai. Bet mūžīgu un brīvu dvēseli mēs ar to nespēsim iekārdināt, jo tā pati spēj radīt, spēj sniegt. Mani šis viss skumdina, skumdina, ka mēs tiekam šķelti šobrīd, iedalot cilvēkus. Es domāju cik daudz kas atrisinātos, ja cilvēki spētu apjaust, ka mēs pēc savas iekšējās būtības esam dažādi. Mēs esam padarījuši savas mājas par kaujas lauku, lai gan šī zeme, pasaule mums sniedz tādas nebeidzamas iespējas, kuras mēs laižam garām, neapjaušot īsto vērtību nozīmi. Es vairāk par visu vēlētos nozust uz kādu mirklīti un atgriezties, kad tas viss beigsies, iespējams lauku svaigais gaiss, ko izbaudu pilnā ampluā ir mani kādā veidā iespaidojis, bet es sagurstu no šīs sniegtās informācijas, sagurstu no cilvēku publiskajām “izķidāšanām”. Man liekas, ka mums būtu jābūt vienotiem, pastāvēt par savējiem. Iespējams, es pēc laika, par šo visu saldi pasmiešos, bet es ļoti ceru, ka viss drīzumā izsijāsies un cilvēki apjautīs, ka zeme negrozās tikai ap viņiem. Viss, saldus 🌱 Dodos pie miera, ar vielu pārdomām 🧐
sievietesspeks 