✍🏻 Katram no mums ir tāda vieta dvēselē: slepenais skapis, slepenā kabata, tumšs stūris, lāde vai seifs, un mēs nevienam tur durvis neatveram, mēs neatklājam šo dvēseles daļu. Mēs to neizgaismojam citu cilvēku acīm un neizsaiņojam to, kas tur atrodas. Tur mums slēpjas viss, kas pagadās: asaras – aiz skaļiem smiekliem, smieklīgi joki – garīga sauciena vietā. Tur mēs glabājam savus vissiltākos skūpstus un caururbjošākos vārdus, kādi mums jebkad ir doti. Tur ir glīti izkārti komplimenti, ko mums izsaka nevajadzīgi cilvēki, un visakūtākās pretenzijas pret mums no pašiem tuvākajiem. Tur, saburzītos palagos, mūsu prātā guļ visu to cilvēku vārdi, kurus jebkad esam satikuši un kurus vēl mēs, iespējams, gaidām. Tur, plauktos, ir sakrautas simtiem mūsu masku, un tajā pašā vietā visas mūsu cerības un sapņi ir izkaisīti kā lauskas no saplēstiem spoguļiem. Tur slēpjas mūsu viss – viss. Vienīgi tur mēs esam īstie…
sievietesspeks 